atdarīt acis un klausīties vējos
-visu spēju,vēl varu lūgt uz deju,
atlikt spēles un pieņemties spēkā...
Tu esi tā vērta,Tu esi vērtība mana vērtīgākā!
klusu,viss kluss un visi zem debesīm dus.
pārstāju klejot,sirdi meklējot,sevi
bet kas to lai zin;būs cita,varbūt modinās,
negribu satiktās selekcionēt...bet
kas zin?!būs sirds nocietinājusies
kā cieta svira un smagums no tās
būs palicis iekšā...noliec ziedu,
šo laiku es dusējusi vienmēr viena!
noliec ziedu uz krustcelēm,
es cerēšu tikties,kad iešu pa tām,
kur šķīrāmies,kur satikām,kur pazudām citiem,
kaut kad mēs palikām pavisam līdz rīta atvadām!
noliec ziedu,lai zinu,ka esi
ar mani visu šo laiku...
sirds šajā klusumā runājusi.
ar Tavu vārdu uz lūpām tā vienmērīgi sit.
2012/sept
EKOnomiski.
tagad aiz laminētiem logiem viena ekonomiskā spuldze un kasē
atnācu atdot Tev jaunību ar pēdējo zīmuļgalu,izejot brieduma trasē
lai aprakstītu,ko redzu bez stikla un jūdzēm tālu un tepat pie kaimiņiem
saliektās mugurās un ierautām ribām...kopā man iet ar visiem!
iekšpusē.
29. jan/2009 00:15
Tikai kā smarža,ko atnesa vējš
iegāju istabā vējainā,
kāds skatiens tuvs vai svešs
it kā sirdi liek rokā ledainā
Tikai kā smarža...
mani no Tevis nesīs
uz ielām saulainām,platām
-pār lūpām vārdi zudīs
cik ļoti...mirstu no atvadām....
vējš durvis cērt ik brīd'
man vēlme tik dzirdēt kā klauvējies
ka arī Tavās krūtīs trīc
ka varu ar acīm applaudēt
par to,ka Tu atversi tās rīt!
[fonā melanna_sarkanas ]
omnia mea mecu porto
(tulk.visu,kas pieder nēsāju līdz)
vārdu nav-tie kūst uz lapām
viņai ar.tik mēmi sit bruņās..
par balvu atzīt labāk
sniega pārslas,kuras dziest,
uzbur mieru un tad šķiet...
pareizo tādu nav un dur
arī baltās pēdas tur ...
guļ *vārds*saritinājies kurvī,
dievināts reiz lūpās mosties...
atvēra noslēgtās durvis klusi.
...kad izjuti-
tā bija paslēpusies pūlī
un tad...aiz rūtīm.
vai balta putenī zūdi
kliedziena vērtā vētrā Tu ?
Tev iekritis dūrainī zelts,
kas liek lūpām klust.
Tu met kūleni
lai vismaz grab
tādi sudraba stulbeņi!
[2009/12 "neCUT"]
fonā melanna_dzirksteles
************
samtaina balss
Tava dzindzina ausī
pēkšņi skan bass
no sirdsbungām manī
bum,bum
sitās ciskas
kad jāiet
notipinu-trīs
jau pulkstenis
nekas,Tev patīk
viss salikts pa plauktiem
nemainīga paliks
dūdo balss
manā klusumā,
aptveru-Tu klausies...
un viss nav tikai tā!
bet priekš citiem
nezināmā peronā
īsto vārdu vilciens atnācis
atkal atiet
mums nepateicis it nekā
par savām sajūtām
man un Tev
nav jārunā.
2012/sept
******************