Kā lai raksturo mīlestību? Visprecīzākā atbilde laikam ir atrodama sengrieķu traktātā «Persika zars»: Dvēseļu tiekšanās rada draudzību. Prātu tiekšanās rada cieņu. Ķermeņu tiekšanās rada vēlēšanos. Visu triju tiekšanos apvienošanās rada mīlestību. Kā atpazīt mīlestību? Stendāls, piemēram, atbildējis, ka «mīļotās sievietes klātbūtnē jūtas samulsis un nezina, ko viņai teikt». Bet vispār iemīlēšanās ietver pavisam maz seksa — šajā mīlestības stadijā pietiek otru redzēt, dzirdēt, pieskarties viņam, sarunāties… Zinātnieki atklājuši, ka iemīlēšanās periodā cilvēka organismā izstrādājas speciāla viela, kas izraisa pacilātu garastāvokli un eiforiju. Šī viela pēc sava ķīmiskā sastāva ir tuva ārstniecības preparātam amfetamīnam, kuru agrāk izmantoja psihiatrijā, lai pacientiem likvidētu depresijas simptomus. Pēc iemīlēšanās fāzes iestājas pieķeršanās periods, līdz ar to mainās organisma bioķīmija. Būšana kopā ar mīļoto cilvēku galvas smadzenēs izstrādā endorfīnu jeb dabisko pretsāpju līdzekli, kas cilvēkam rada drošības sajūtu un mieru. Apskāvienu, pieskārienu un tuvības laikā izstrādājas viela oksicotīns, ar ko saistīti seksuālais apmierinājums un orgasms. Vai tagad saprotat, kāpēc cilvēks nevar dzīvot viens — daba to vienkārši neparedz. Ir tāds jēdziens «mīlestības dēļ zaudēt galvu». Kāpēc tā notiek? Mīlestības ietekmē notiek gandrīz visu cilvēka funkciju pārkārtošanās: mainās sajūtas, uztvere, uzmanība, atmiņa, domāšana. Visi izziņas procesi kļūst spilgtāki un daudzkrāsaini, vienlaikus zaudējot uztveres objektivitāti. Par mīlas attiecību sākumu var uzskatīt lakstošanos, amizēšanās periodu jeb flirtu. Flirta pamatā jābūt simpātijām. Labāk, ja tās ir abpusējas. Nemaz nav nepieciešams flirtu novadīt līdz gultas attiecībām. Ja flirta objekts neizrāda nekādu pretimnākšanu un nespēj atšifrēt uzaicinājumu uz spēli, flirts izbeidzas. Ja partneris pieņem piedāvātos noteikumus, sākas spēle četrrocīgi. Flirta uzdevums ir sniegt partnerim informāciju par sevi — par savu pievilcību un potenciālo gatavību iesaistīties spēlē; iztaustīt partnera nodomus un vairāk par viņu uzzināt. Lai maksimāli aizrautu partneri, lai flirta objekts nekad nevarētu saprast, kas sekos tālāk, spēles tempam jābūt nevienmērīgam. Pastiprinātas uzmanības pievēršanas periodam seko vienaldzības periods: dedzīgu maigumu nomaina vēsums; demonstratīva pieejamība mijas ar mākslotu atturību. Citiem vārdiem, ar vienu roku velc klāt, ar otru atgrūd. Flirta meistares tādā veidā var «uzvārīt» pat ledainus vīriešus.
Abi dzimumi uzmanības piesaistīšanai izmanto «skaistināšanās žestus». Vīrieši automātiski izslejas, ievelk vēderu un iztaisno plecus. Rokas pilnīgi neapzināti sniedzas pie kaklasaites, lai to sakārtotu; lai noraustu neesošu pūciņu no žaketes; lai sakārtotu matus. Agresīvāk noskaņotu vīriešu skatiens var «pielipt» sievietes lūpām vai krūtīm. Drošākais rādītājs, ka sieviete vīrieti ieinteresējusi, ir viņa acu zīlīšu paplašināšanās.
Sieviešu žestu arsenāls, ar kuru palīdzību viņas savos tīklos var itin viegli iemānīt iepatikušos vīrieti, ir daudz plašāks. Nav svarīgi, kā žesti tiek lietoti — apzināti vai neapzināti, svarīgi, kādu iespaidu tie atstāj.
Pie neverbālajiem (bezvārdu) signāliem pieder «acu šaudīšana». Sieviete nenovērsusies skatās uz vīrieti, bet, kad viņš pamana šo skatienu, ātri novēršas. Tas dod apburošu efektu. Spēlēšanās ar savu kurpi, to novelkot un uzvelkot; kāju izvēršana plašāk nekā parasti; gurnu šūpošana; viegli pavērtas un valgas lūpas utt.
Pēc flirta perioda iestājas tuvināšanās periods, kas labvēlīgu apstākļu ietekmē pāriet saplūšanas periodā. Šajā laikā partneris ne tikai mīl pats, bet ir pārliecināts arī par otra mīlestību. Šis diemžēl ir pats īsākais mīlas perioda laiks, bet iespaidu daudzveidības ziņā pats spilgtākais.
Saplūšanas dziļums var būt dažāds — no virspusēja kontakta, kad saplūšana notiek pārsvarā ķermeniskā līmenī, līdz dvēseļu saplūšanai. Pēdējā variantā mīlnieku gars saplūst tādā kopībā, ka abi sāk domāt un just vienādi. Tāda mīlestība prasa pašupurēšanos, jo otra cilvēka vajadzības un vēlmes kļūst lielāka vērtība nekā paša vēlmes. Ja mīlestība veidojas pēc tāda scenārija, tad, gadiem ejot, tā kļūs tikai dziļāka.
Tomēr reālā dzīvē spēja pašuzupurēties nav izteikta vienādi: viens mīl stiprāk, otrs vājāk. Vēlēšanās izdarīt otram labu atduras pret otra cilvēka nesapratni, tiek uztverta kā draudi paša brīvībai. Tas, kurš mīl stiprāk, sastopot tādu attieksmi, apvainojas un sāk sūdzēties par nesapratni, kas konfliktu tikai padziļina.
Mīlas stiprums, jūtu intensitāte mainās atkarībā no daudziem faktoriem. Jau sen ir ievērots, ka mīlas pievilkšanās spēks pazeminās, ja mīlas objekts kļūst pieejams, un otrādi — palielinās, ja starp mīlniekiem rodas šķēršļi.
Pamatojoties uz šo fenomenu, mīlestības attiecību atsvaidzināšanai iesaka radīt mākslīgus šķēršļus. Iedomājieties ugunskuru — šķiet, uguns ir apdzisusi, ogles izkvēlojušas, bet atliek tikai nedaudz uzpūst, un iemirgojas jautras uguntiņas, skat, izšaujas spilgta uguns mēle!
(autors man top nezināms)
bet...varbūt tas ir ļoti pat Tavs...viedoklis?!
Mazais vīriņš veikli izsaka būtībā visas patiesību patiesības jeb fantāziju fantāzijas par apkārtējo pasauli,par kādu tā mēdz pārvērsties,kāda liekās un domās pasvītrots kādu vajadzētu.
