Rīga-Tallina-Helsinki(2008.gada 31.decembrī)
(ceļā no Tallinas)
(uz prāmja)
(ostā)
(pazemes metro)
(Senaatintori laukums)
(Dzelzceļa stacija)
(dabas muzejs)
(Sibēliusa piemineklis)
(Hietaniemi kapu teritorijā bieži sastopamie dzīvnieciņi)
te apkārt-Latvija.
Riekstukalnā
Radioastrofizikas observatorija
1957.gadā uzņēmīgi ļaudis no Zinātņu akadēmijas, izpētīja un atzina, ka Riekstu kalns pie Baldones, kas atrodas 80m virs jūras līmeņa, un ko no rūpnīcu un satiksmes trokšņiem izolē meža masīvs, ir vispiemērotākā vieta observatorijas izbūvei.
1959.gadā jau vienā no 4 novērošanas paviljoniem, iekārtoja atsevišķu telpu ar atbīdāmu jumtu, kur atradās lielākais teleskops Latvijā – tā objektīva diametrs ir 20 cm. Ar šī „milzeņa” palīdzību fotografēja maiņzvaigznes un noteica to spožumu. Drīzumā teleskopam pievienojās viens no diviem Padomju Savienībā esošajiem elektrofotometriem, ar ko noteica debesu ķermeņu fizikālās īpašības.
Ar radioteleskopa palīdzību ik dienas, neatkarīgi no laika apstākļiem, notika Saules radioizstarojumu uztveršana un reģistrēšana, kas deva iespēju noteikt magnētiskās vētras virs Zemes un sastādīt radiosakaru prognozi.
Ar radioteleskopu, kas būtībā ir milzīga apjoma radiouztvērējs, un kuram tika paredzēta 80 m² liela antena, bija iespējams uztver radioizstarojumus no zvaigznēm, miglājiem, kā arī kosmisko raķešu signālus. Līdz 1959. gadam mākslīgo Zemes pavadoņu radioraidītāju signālus novēroja un reģistrēja Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijā Rīgā, taču drīzumā sarežģīto aparatūru uzstādīja un novērojumus izdarīja observatorijā Riekstu kalnā.
Vēsturisks notikums risinājās 1965.gada martā, kad, smago mašīnu vests, līdzīgs brezentam pārvilktam „lielgabala” stobram, ieradās slavenās Ceisa firmas Šmidta teleskopa detaļa, kas sver 5 tonnas. Sarunas ar toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas uzņēmuma „Carl Zeiss Jena” par (Schmidt-Teleskop) teleskopa iegādi sākās jau agrāk - 1964.gadā.
Šī unikālā teleskopa, viena no lielākajiem pasaulē (Padomju Savienībā tāds vēl bija tikai viens – Birakanas observatorijā, Armēnijā)
„Pagājuši 40 gadu kopš uzsākti novērojumi ar šo teleskopu. Instrumentu, vēl arvien ir pats lielākais šādas sistēmas platleņķa teleskops Baltijā un 4.-5. lielākais Eiropā.
Teleskops izrādījās ļoti labs gan optiskās sistēmas, gan mehānikas un elektronikas ziņā. Tāpēc to bija iecienījuši un brauca uz Baldoni fotografēt gan zvaigznes, gan zvaigžņu kopas, gan galaktikas astronomi no Odesas, Tartu, Maskavas, Pulkovas, Urāliem. Ar Šmita teleskopu iegūtos fotouzņēmumus izmantojuši zvaigžņu un komētu pētnieki no Kijevas, arī Lietuvas astronomi.
Uz Šmidta teleskopa novērojumiem balstītas daudzas zinātniskas publikācijas – vairāki desmiti rakstu starptautiskos žurnālos, speciāli pašu izdoti rakstu krājumi un monogrāfijas, kas tulkotas ASV.
(materiāls rakstam ņemts no https://www.baldone.lv/Lapas/N_Observatorija.htm)
